Ziemassvētki vairs nav aiz kalniem, tādēļ ir pēdējais laiks sagādāt dāvanas mīļajiem. Vēloties aukstajā laikā iepriecināt ar kaut ko mīļu, siltu un omulīgu, daudzi izlemj zem eglītes likt paklāju. Tā ir praktiska un ļoti vērtīga dāvana, jo kalpo daudzus gadus un nodrošina, lai uz aukstas grīdas nesalst kājas un bērni var droši spēlēties pa zemi. Taču, lai paklājs jau pēc neilga laika nezaudētu vizuālo pievilcību un dāvanas saņēmējs nejustos vīlies, tas jāizvēlas ar īpašu rūpību. Uzzini, kādiem kritērijiem jāpievērš uzmanība.

MATERIĀLS: SINTĒTIKA VAI VILNA?

Galvenā atšķirība. Vilnas paklāji pārsvarā ir gatavoti no dabiskas aitu vilnas, turpretī sintētiskie galvenokārt – no poliestera vai polipropilēna.

Kopšana. No vilnas paklāja traipus iztīrīt ir grūtāk, nekā no sintētiskā. Ja uz vilnas paklāja izlīst kafija, sula vai vīns vai bērns radoši izpaužas ar flomāsteriem vai guašām, traips iesūcas ļoti dziļi vilnas šķiedrā, kas ir poraina. Savukārt sintētiskā šķiedra ir gluda, atgrūž mitrumu. ( To var salīdzināt ar plastmasas loksni – ja uzlej lāsi sulas, tā notek. Savukārt vilnas šķiedra ir kā papīra lapa, kurā šķidrums iesūcas, to acumirklī iekrāsojot.) Arī putekļi vilnas paklājā uzkrājas lielākā daudzumā, jo iekļūst šķiedras porās.

Turklāt vilnas šķiedra pūkojas, tādēļ uz paklāja veidojas pūku slānītis, kuru nav nemaz tik viegli ar putekļsūcēju dabūt nost. Pūciņas līp pie zeķēm.

Alerģijas risks. Vilna mēdz izraisīt alerģisku reakciju. Šķiedra ir diezgan raupja, tādēļ var kairināt jutīgu ādu – veidojas nieze, apsārtums, sīkas pumpiņas. Visbiežāk no tā cieš bērni, jo viņiem ir jutīgāka āda un patīk spēlēties pa paklāju. Lai kā vilna būtu apstrādāta, tā pūkojas. Ar neapbruņotu aci neredzamās pūciņas lido telpas gaisā un var kairināt elpceļus, izraisot sausu, alerģisku klepu un iesnas.

Statiskā elektrība. Daudzi vairās pirkt sintētiska materiāla paklāju, baidoties, ka, veidojoties statiskajai elektrībai, pie tā pastiprināti lips pūkas, spalvas un citi netīrumi, turklāt, tās dēļ var dabūt pa pirkstiem. Kurš gan nav izjutis statiskās elektrības triecienu? Lai arī neliels, tomēr ļoti nepatīkams. Pirms gadiem trīsdesmit sintētiskie paklāji minēto iemeslu dēļ tiešām bieži sagādāja raizes, taču mūsdienās ražotāji sintētiskajos diegos iestrādā smalkas metāla stieplītes, kas novada statisko elektrību.

Cena. Vilnas paklāji maksā aptuveni divreiz dārgāk nekā sintētiskie. Ja sintētisko paklāju cenas sākas no 20 eiro kvadrātmetrā, tad vilnas paklāju – no 40 eiro kvadrātmetrā.

Siltums. Vilnas paklāji bez šaubām ir siltāki un rada telpā ļoti mājīgu un omulīgu noskaņu. Taču gan pa sintētisku, gan vilnas paklāju var droši staigāt vienās zeķītēs un uz jebkura no tiem ir daudz patīkamāk apsēsties vai atlaisties guļus, nekā uz plikas grīdas.

Skaņas izolācija. Vilnas paklāji parasti ir blīvāki nekā sintētiskie, tādēļ nodrošina labāku skaņas izolāciju. Taču tikpat laba tā būs arī, izvēloties sintētisko garsaru paklāju vai zem sintētiskā īssaru paklāja liekot filca kārtu.

Sajūtas. Sintētiskie paklāji pēc taustes ir mīkstāki un maigāki par vilnas paklājiem.

Krāsas. Sintētiskajiem paklājiem ir pieejamas spilgtākas krāsas. Tikai sintētiska materiāla sariņi mēdz spīdēt un laistīties, vilnas sariņi var būt vien matēti. Ir pat sintētiskie paklāji hamelioni, kas no viena skata leņķa izskatās gaišāki, bet no cita – tumšāki.

Nospiedumu veidošanās. Sintētiskie sari slodzes ietekmē ātrāk deformējas, proti, iestaigājas taciņas un paliek nospiedumi no mēbelēm. Īpaši tas attiecas uz sintētiskajiem garsaru paklājiem. Tāds izskatās ļoti grezni, taču, ja pa to tiek daudz staigāts, pēc aptuveni diviem gadiem sarus dabūt atpakaļ ideālā stāvoklī nav iespējams. Sintētiskā paklāja sarus var salīdzināt ar plastmasas stieplītēm – ja saloka uz pusēm, pilnīgi iztaisnot vairs nevar. Savukārt vilnas paklāja sari ir pielīdzināmi vilnas dzijai – pēc salocīšanas atgriežas iepriekšējā stāvoklī. Protams, daudz kas atkarīgs arī no sintētiskā paklāja saru blīvuma – jo tas lielāks, jo mazāka deformācijas veidošanās iespēja.

Kopvērtējums. Lai gan instinktīvi gribas izvēlēties dabiska materiāla paklāju, sintētiskajiem ir vairāk priekšrocību: vieglāk kopjams, tādēļ parasti ar ilgāk kalpo, lētāks, pieejama plašāka krāsu izvēle. Tomēr ir gadījumi, kad piemērotāks ir vilnas paklājs. Piemēram, ja dzīvojat pirmajā stāvā un apakšā atrodas pagrabs, kura dēļ grīda vienmēr ir auksta, jo tas ir siltāks par sintētisko.

Vilnas paklājs saistās ar augstu prestižu, greznību. Ja ir svarīgi to demonstrēt, tas ir laba izvēle telpai, kur uzņem viesus vai biznesa partnerus. Taču ir sintētiskie paklāji, kuri izskatās uz mata tādi paši kā vilnas.

Bērnistabā likt vilnas paklāju ir ļoti riskanti, jo, mazajam darbojoties ar krāsām, krītiņiem vai plastilīnu, uz tā noteikti parādīsies pleķi, kurus pēc tam būs grūti iztīrīt ne vien pašam, bet arī profesionālim. Turklāt mazulim āda ir jutīgāka, tādēļ ir lielāks alerģiskas reakcijas risks, tai saskaroties ar visai raupjajiem vilnas sariņiem.

Ja jums ir alerģija pret mājdzīvnieku spalvu, ir ļoti liela iespēja, ka tā izpaudīsies arī pret aitu vilnu, no kuras gatavo vilnas paklājus.

SARU GARUMS: ĪSI VAI GARI?

Īsi un kodolīgi: garsaru paklājs ir dekoratīvs elements un nav piemērots lielai noslodzei. Ja pa garsaru paklāju bieži staigā, tas ātri zaudē estētisko funkciju – saveļas, vairs nav vienmērīgi pūkains. To var novietot, piemēram, viesistabā, kur reti uzturas cilvēki, vai guļamistabā, lai no rīta būtu patīkami izkāpt no gultas.

Izvēloties garsaru paklāju, jārēķinās ar daudz rūpīgāku un biežāku kopšanu. Tas attiecas gan uz sūkšanu, gan mazgāšanu. Pēdējo labāk uzticēt profesionāļiem, jo pēc mazgāšanas mājas apstākļos garsaru paklājs bieži saveļas un zaudē savu pievilcību.

Lasi raksta 2. daļu www.mammamuntetiem.lv un uzzini, vai tev piemērotāks ir austais (tapsētais) vai līmētais paklājs, ar lielāku vai mazāku saru blīvumu.